Gleznainās Sēlijas salas

PROGRAMMA:

Izbraukšanas vieta pēc vienošanās.

Kafijas-WC pauze ceļā.

Zasas muiža un parks. Zasa - mākslinieku sala. Sēlijas muzejs. Ekskursija ar vietējo gidi leģendām apvītajā, gleznainajā Zasas muižas parkā.

Zasas pagasta krāšņums ir vecais Zasas muižas romantiskais ainavu parks 23 ha platībā, kuram piešķirts vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā objekta statuss. Dzirnavu dīķu kaskāde, Mīlestības saliņa, Vilkaču koks, Velna akmens, svētavots un romantiska tiltiņiliepu aleja, veidota barona Zasa laikā. Parku sāka veidot reizē ar Heinriha fon Zasa (viņa vārdā nosaukts arī Zasulauks Rīgā) pils celtniecību. Tas atgādina Gatčinas parku miniatūrā. Muižkungs lielu vērību pievērsa svešzemju kokiem - sudrabapsēm, balteglēm, sudrabvītoliem un valriekstkokiem, aug ciedri, melnā un Veimuta priede un sarkanie kārkli. Blakus parkam kalniņā stāv 1750. gadā celtā baznīca, kas iekļauta Latvijas aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

Aknīste - vietējo saukta akneišone, pilsēta Dienvidsusējas krastos. Reiz lietuviešu iemainīta Latvijai pret Palangu. Aknīstes Svētā Ignācija katoļu baznīcas stāsts.

Pusdienas kafejnīcā „Kalniņā”. Zupa, otrais, saldais. Jāprecizē cena, ap 6 EUR pers.

Subate - Sēlijas salu tūrisma sadarbības tīklā ir lievenīšu stāstu sala… pilsēta uz 2 uzkalniem. Kā upe cauri pilsētai 5 km garumā vijas Subates Mazais un Subates Lielais ezeri. Krāšņas mājas, lieveņi, verandas, logi un citi vēsturiski apbūves elementi.
“Šajā pilsētā ir interesants gars”, - ir teicis Imants Ziedonis, saukdams Subati par vienu no skaistākajām vietām Latvijā. Te vienkopus darbojas triju dažādu ticību dievnami, gar šauru un līkumotu ieliņu malām rindojas vienstāvu koka apbūve.

Vēsturiski Subate bijusi Sēlijas zemju tirdzniecības un arī kara ceļu krustpunkts.
Bijušās ebreju bodītes, koka arhitektūra ar īpašajiem logu rāmjiem, slēģenēm, durvīm un lievenīšiem.

Latviešu, lietuviešu, ebreju un krievu tautības veidojušas Subates garīgo, tradīciju un apbūves kolorītu. Unikālās vides un neskartās arhitektūras dēļ te uzņemti filmas „Pilsēta pie upes” kadri.

Eglaine - atklājumu sala. Eglaines pagasta vēstures centrs - Vecā Stendera muzejs.

Lašu pagastā (tagad Eglaines pagasts) 1714. gada 27. augustā dzimis Gothards Frīdrihs Stenders - vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs, valodnieks, saukts arī par Veco Stenderu. 1989. gadā šeit atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs. Te redzams Stenderu dzimtas koks, viņa grāmatas, kas izdotas 18. gadsimtā, dažādi viņa darbu faksimilizdevumi. Te aplūkojama arī fotogrāfija no pašreiz Vācijā dzīvojošās pēcteces Renātes Prehteles arhīva, kurā redzami viņai piederošie trauki ar Lašu pastorāta un Sunākstes baznīcas attēliem.

Lašu vecajos luterāņu kapos atrodas Raiņa apdziedātās Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi. Apmeklēsim Mēnesmeitiņas kapu. Uz I. Apsānes kapa pieminekļa rakstīts: "Ida Marie Apsahn dzim. 23 März 1867 mir. 10 April 1887". Lašu luterāņu baznīca.

Lašu kapos guldīti Latvijā dzimušā pasaulslavenā lietuvieša tēlnieka Roberta Antiņa (Robertas Antinis, sen. 1989-1981) radi, kura dzimtas saknes stiepušās Lašu pagastā un bērnības gadi pavadīti Lašu un Kaldabruņas pagastos. R. Antiņa darbi godā skaistākās pilsētas Lietuvā - Palangu, Kauņu, Ukmerģi, Biržus, Rokišķus. Latvijā zināmākais R. Antiņa darbs ir “Koklētājs ar bērniem”, savukārt Lašu kapsētā var iepazīt tēlnieka veidotus 3 kapa pieminekļus, kas ievērojami atšķiras citu vidū.

Ilūkstes apskates ekskursija kopā ar vietējo gidu. Vēstures un seno lietu krātuve „Sēļu istaba” kur apkopota Ilūkstes novada vēsture, Sēlijas tradīcijas un lietas, Ilūkstes tautas tērps, krāsas zeķu un cimdu rakstos. Ilūkstes arhitektūra.

Mājupceļš...

Cenā iekļauts: